Emīlijas sakāmvārdu, teicienu un idiomu atlase Emīlijā-Romanjā, ieskaitot tulkojumu itāļu valodā, kā liecību par tās ļaužu gudrību.
Emīlijas idiomas
- Bona dbuda la t’fa rómpar mej l'êria un la t’fa vdé ir mond pió bël. (Labs dzēriens liek labāk izlaist gaisu un padara pasauli skaistu)
- A to un vecc da is su usitéri, instess, kuru viņš sūta, ir zimiters. (Veca cilvēka atņemšana no viņa ieradumiem nozīmē viņu nosūtīt uz kapsētu)
- Brasala 'd chijetar a la pè sempar piò granda. (Citu karbonāde šķiet lielāka un lielāka)
- Tā ir pasaule, kas ir trekna, un kurš navigē, tas iet uz leju. (Pasaule ir apaļa, un tie, kas nespēj orientēties, iet uz leju)
- La prèscia bisàgna lassèrla al levri. (Steiga jāatstāj zaķiem)
- Kurš pērk tēju, tas pērk guru. (Kas pērk zemi, pērk karu)
- Nu, tas ir piektdiena un Lassa andê Aqua E 'Mulenā. (Dzeriet vīnu un ļaujiet ūdenim aiziet dzirnavās)
- Aqua d’curri. Tott i mael durvis tur. (Ūdens, kas plūst no visa ļaunuma, tos aizved)
- No ūdens tikai palmun līdz marzarì. (Nedzeriet ūdeni, jo jūsu plaušas puvi)
- Dov i i ir al dvēsele, i ir spass al duttaur. (Kur saule nenāk, bieži nāk ārsts)
Ieteicamie rādījumi- Ebreju sakāmvārdi: teicieni un idiomas
- Eskimosu sakāmvārdi: teicieni un idiomas
- Rumāņu sakāmvārdi: teicieni un idiomas
- Sakāmvārdi par laimi: populāri teicieni
- Kalabriešu sakāmvārdi: teicieni un idiomas
- Rèmin da navighe, Cesena da cante, Furlé da ballé, Ravena da magne, Lugh da imbruje, Faenza da lavurê, Jemula da fè’l’amor. (Rimini kuģot, Cesena dziedāt, Forlì dejot, Ravenna ēst, Lugo apkrāpt, Faenza strādāt, Imola mīlēties)
- S'a j acàt, kurš ir iebrucis fadiga a i vol fe un brudet. (Ja es atklāju, kurš izdomāja darbu, es vēlos viņam pagatavot zupu)
- Al prémm turtèl, vén mai bèl. (Pirmais tortellino nekad neiznāk labi)
- D'aenter mond an ved tikai uz baseinu un mael. (Tikai labie un sliktie darbi tiek ienesti citā pasaulē, nekad nav zemes preces)
- Cum stè? Cumè un pes te paier. (Kā tev iet? Kā zivs siena kaudzē)
- Sa zèint an a vot campêr, i to fàt agh èt da fer. (Ja vēlaties dzīvot simts gadus, jums nav jābūt pārāk ziņkārīgam)
- Un tas arī atņem un rada fom mal pepie. (Tas arī noņem dūmus no caurulēm)
- U j ir ch’magna par campe un chi ch’magna par s-ciupe. (Ir tie, kas ēd, lai dzīvotu, un tie, kas ēd, lai pārsprāgtu)
- Paradīzē ai ir scrana, kas sagatavota premma nóra un madóna ch'i en andè d’acórd. (Debesīs ir krēsls, kas sagatavots pirmajai vīramātei un vīramātei, kura tikusi galā)
- Ai puvrètt agh trūkst veidu, mo ai aver agh trūkst tót. (Trūcīgajiem trūkst daudz lietu, bet sliktajam trūkst visa)
- Ziemassvētku vecītis cisā, dievl ca. (Svētais baznīcā, velns mājā)
- S'a vrì vèdor il pen-i dl’infèron, fornèr d'istè un molinèr d'invèron. (Ja vēlaties redzēt elles sāpes, esiet maiznieks vasarā un dzirnavnieks ziemā)
Emīlijas teicieni
- Ziedo giuvna, vēnu, turtél un dodies tur, kur ir laba pasaule. (Jauna sieviete, vīns, tortellini un nāc, pasaule ir skaista)
- El donn he ein kā el castagn, un fùra to bloķē un déintr’al magagn. (Sievietes ir kā kastaņi, ārējais skaistums un iekšējie trūkumi)
- Ja jums ir labi, magna fort un esi de 'ven! (Ja vēlaties justies labi, daudz ēdiet un dzeriet vīnu)
- No det al taukiem līdz ļoti daudz. (No teiciena līdz darīšanai ir ļoti daudz)
- Taevla un laets. Es atiestatīju. (Pie galda un gultā. Tas ņem cieņu)
- Pirmizrādes laikā nokritīs koks. (Pirmoreiz koks nekrīt)
- Murir inco vai murir edmàn l'è istàs, sol êssregh pasdmàn. (Mirst šodien vai mirst rīt ir tas pats, svarīgi ir būt tur aizvakar)
- J’omi cativi un al vèin bon i düri pocu. (Slikti vīri un labs vīns ilgi nenotiek)
- S’t vù vivar in aligrì guêrdat’d priekšā un no drì. (Ja vēlaties dzīvot mierīgi, skatieties uz priekšu, nevis aizmugurē)
- Nodarīt taukus vienmēr vīrietim. (Tas, kurš dara savu lietu, nekad netīra rokas)
- Blazza for an, buntè for sèimper.(Skaistums gadu, labestība mūžīgi)
- I fàt en màsti un al parol en famen. (Darbs ir vīriešu, sieviešu vārds)
- Amizezzia padara lielus el zoi un cinèń i dśgost. (Draudzība dara priekus lielus un skumjas mazus)
- Ja trūkst peses, tas ir bon anch i gambar. (Kad nav zivju, arī garneles ir labas)
- La muiér es esmu sèrva that biśàggna tratèr da regèńna. (Sieva ir kalpone, kurai jāspēj ieņemt troni)
- Creditour atmiņa ir tā pati kā debeta grāmata. (Kreditora atmiņa vienmēr ir labāka nekā parādnieka)
- Al cór l'è as uń magatt; al và spàiś pòch a la vòlta. (Sirds ir dārgums, būtu sabojāt to tērēt vienā gājienā)
- Danna, kas viņu sēro, amm ch'al zura, caval ch’al sviedri, es kā tiesnesis. (Sieviete, kas raud, vīrietis, kurš zvēr, zirgs, kurš svīst; viņi ir nepatiesi kā ebreji)
- L 'inteligiànt vòl savàir, al sumarnaz vòl insgnèr. (Saprātīgais vēlas sevi izglītot, stulbais - mācīt)
- Trīs aqui cunsumèdi: lavèr la chèrna, daquèr al vèin un lavèr a cuntadèin. (Trīs patērētie ūdeņi: mazgā gaļu, pievieno vīnam ūdeni un mazgā zemnieku)
- Jūs zināt un zināt, kur es to zinu. (Nav nekā bezjēdzīga, pat ne pati bezjēdzība)
- Nissun piat gòsta e vèl, piemēram, caplètt to dè’d Nadèl. (Neviens ēdiens negaršo un ir tikpat vērtīgs kā cappelletti Ziemassvētku dienā)
Emīlijas sakāmvārdi
- Bona dbuda la t’fa rómpar mej l'êria un la t’fa vdé ir mond pió bël. (Labs dzēriens liek labāk izlaist gaisu un padara pasauli skaistu)
- Avrel, tott i dè a bare. (Aprīlis, katru dienu lietus muca)
- Brasala 'd chijetar a la pè sempar piò granda. (Citu karbonāde šķiet lielāka un lielāka)
- Kad gal dzied no galen-na, ca dodas uz arven-na. (Kad gailis vārnai kā vista vārās, māja tiek sagrauta)
- La prèscia bisàgna lassèrla al levri. (Steiga jāatstāj zaķiem)
- Muschi i gh’én sèt més a l'an, i rompabàl tut l'an. (Mušas ir tur septiņus mēnešus gadā, nemierīgās personas visu gadu)
- Tīrīšanu labi veic infura de portafoi. (Tīrīšana ir kārtībā visur, izņemot maku)
- Nu, tas ir piektdiena un Lassa andê Aqua E 'Mulenā. (Dzeriet vīnu un ļaujiet ūdenim aiziet dzirnavās)
- Kas ch'kardess, lai tot to, kas mazliet tur, mat ir mazliet dvintê. (Ikviens, kurš tic visam, par ko var sapņot, var kļūt traks)
- No ūdens tikai palmun līdz marzarì. (Nedzeriet ūdeni, jo jūsu plaušas puvi)
- No tiem, kas bieži dodas uz cunsè, b-sogna sempra diffidé. (No tiem, kas atzīšanās notiek pārāk bieži, vienmēr esiet piesardzīgi)
- Rèmin da navighe, Cesena da cante, Furlé da ballé, Ravena da magne, Lugh da imbruje, Faenza da lavurê, Jemula da fè’l’amor. (Rimini kuģot, Cesena dziedāt, Forlì dejot, Ravenna ēst, Lugo apkrāpt, Faenza strādāt, Imola mīlēties)
- Pietiek ar rasònm, man vajag ch'i t’la dëga. (Nepietiek ar taisnību: viņiem tas jums jāpiešķir)
- Al prémm turtèl, vén mai bèl. (Pirmais tortellino nekad neiznāk labi)
- Nedaudz vairāk sirds nekā zezt d’lumêgh. (Viņam ir vairāk ragu nekā gliemežu grozam)
- Cum stè? Cumè un pes te paier. (Kā tev iet? Kā zivs siena kaudzē)
- Tā ir caurlaide, cik ilga ir kāja, un tā ir nomināla, cik ilga ir mute. (Solis, cik gara ir kāja, kodiens, cik plata ir mute)
- Un tas arī atņem un rada fom mal pepie. (Tas arī noņem dūmus no caurulēm)
- Es pārdevu i fa un ūdens nominālvērtības. (Nauda liek ūdenim iet uz augšu)
- Paradīzē ai ir scrana, kas sagatavota premma nóra un madóna ch'i en andè d’acórd. (Debesīs ir krēsls, kas sagatavots pirmajai vīramātei un vīramātei, kura tikusi galā)
- Es piesaku dziedāt un icsé i apburt. Es prit es lūdzu, mo i n'u rūpējas. (Priesteri dzied un tik apbur. Priesteri lūdzas, bet man vienalga)
- Ziemassvētku vecītis cisā, dievl ca. (Svētais baznīcā, velns mājā)
